Protesta akcijas prasības ir apturēt likuma grozījumu tālāku izskatīšanu un Latvijas teritorijā saražotajām precēm un produktiem samazināt nodokļa likmi par 6% uz 12%, importa precēm un sniegtajiem pakalpojumiem saglabāt esošo PVN likmi 18%.

Šādas prasības izvirzītas ar nolūku veicināt Latvijas ražošanu, Latvijas lauksaimniecības uzņēmumu attīstību un samazināt preču importu, kuras var ražot Latvijas teritorijā, kā arī veicināt eksportspējīgu uzņēmumu ražošanu, skaidro piketa organizatori. "Nav noslēpums, ka uz Latviju joprojām tiek importēti gaļas, piena, graudaugu u.c. produkti, kurus mēs varam saražot sev un eksportēt," teikts izplatītajā paziņojumā.

Viens no protesta akcijas organizētājiem, Aivars Orenišs, pauž viedokli, ka līdz šim vienīgais atbalsts, ko Latvijas ražotāji un lauksaimnieki ir saņēmuši, nāk no ES kopā ar Latvijas valsts līdzfinansējumu, bet šo finanšu instrumentu apguve Latvijā notiek lēni un tiek slikti administrēta, veidojot dažādus birokrātiskus šķēršļus, kuriem netiek pāri vairums mazo ražošanas uzņēmumu, lai apgūtu šo finansējumu. "Ja tiks pieņemts šis likumprojekts, tad visas investīcijas, kuras veiktas Latvijas ražošanā, tiks atņemtas un padarīs Latvijas eksporta ražošanu nekonkurētspējīgu un samazinās to iespēju attīstīties. Jau tagad krīzes rezultātā tiek slēgti lieli ražošanas uzņēmumi, bet, ja tiks pieņemts šis likumprojekts, tad bankrota vilnis būs graujošs Latvijas ekonomikai," teikts paziņojumā.

Protesta aicinājumā teikts: "Valdības darbība krīzes risināšanā raksturojama kā Latvijas ekonomikas graušana. Piemērojot PVN 21% likmi, nodokļu maksātāju skaits samazināsies un palielināsies ēnu ekonomika, kuras ietekme Latvijā jau tagad ir milzīga. Nevienam uzņēmējam nav vajadzīga valsts, kura nodokļu maksātāju naudu izšķērdē tādos pasākumos kā Parex bankas glābšana, pēdējie lielākie valsts pasūtītie būvniecības projekti un ļoti dārgā, neefektīvā valsts pārvalde. Šī PVN likme un kopējās izmaiņas veicinās valsts bankrotu, un nebūs nozīmes tam, vai tas notiks pirms vai pēc SVF aizdevuma saņemšanas, SVF aizdevums ar pašreizējiem tēriņu nolūkiem (Parex glābšana, mikrokredīti, valsts pārvaldes uzturēšana) tikai šo procesu paildzinās, un tad šis bankrots būs daudz smagāks, nekā tas ir tagad. Ja šis aizdevums tiks tērēts kredīttirgus atjaunošanai un, kā to piedāvā Latvijas finanšu ministrs, augsta riska mikrokredītu piešķiršanai MVU, tad tas veicinās arī MVU maksātnespēju tad, kad šī nauda būs jāatmaksā. Cerība, ka, palielinot PVN likmi, palielināsies ieņēmumi no nodokļiem, ir ļoti naiva, jo šie trīs procenti būs veicinātāji ēnu ekonomikas uzplaukumam un ierobežot šo uzplaukumu būs daudz smagāk nekā tagad, jo šīs ekonomikas ietekme un izmērs būs daudz apjomīgāks un labāk finansēts.

Darbības, kuras tagad tiek veiktas, ir valsts pārvaldei pietuvinātu personu uzņēmuma glābšana, likumprojekts, kas veicina konkurences izzušanu preču un pakalpojumu tirgotājiem, kuri piedalās valsts pārvaldes rīkotajos konkursos. Iepriekšējos gados no valdības puses nekas nav darīts, lai stimulētu Latvijas lauksaimniecību, kurai būtu jābūt vadošajai tautsaimniecības nozarei mūsu valstī. Pēc PSRS sabrukuma izzuda visa lauksaimniecība un ražošana, kura jau tajā brīdī bija sliktā stāvoklī un nekonkurētspējīga. Valsts amatpersonas ir bijušas spējīgas tikai izsaimniekot valstij piederošos uzņēmumus, pārdodot tos ārvalstniekiem. Šīs visas darbības rezultātā ir zaudēta viena no Latvijas lielākajām vērtībām - lauksaimniecība, jo mums nav ne naftas, ne ogļu, ne citu dabas resursu, kuri varētu uzturēt mūsu valsti ekonomiski konkurētspējīgu. Valsts darbība pēdējo divu gadu laikā ir attaisnošanās par dažādu nozaru sabrukšanu un iekšējo nesaprašanos risināšanu."

Piketa organizatori uzskata: lai Latvijas valsti glābtu no bankrota, jānotiek plašai protesta akcijai. "Es aicinu visus uzņēmējus, lauksaimniekus, studentus, skolotājus, pensionārus, valsts pārvaldē strādājošos, kuriem vēl rūp šī valsts, apvienoties un doties protestēt pret mūsu valsts varas uz bankrotu vērsto likumprojektu," saka Orenišs.