Tātad drošsvien visi zin černobiļas katastrofu. Nezinu kapēc, bet mani viņa baigi interesē, es kādreiz gribētu uz turieni aizbraukt, tikai cik zinu tur lai iekļūtu, vajag dabūt dokumentus, kurus iegūt ir diezgan grūti un dārgi. Protams man uz to necērēt tuvākajā nakotnē, jo tur laiž tikai no 18 gadiem, bet pēc pāris gadiem gan jau...
Kā šī katastrofa izvērsās? Nu to ir ļoti gari jāstāsta. Reaktorā bija 1600 megavatu liela jauda. Kontrolētājs Kijevā pieprasīja, lai reakltors netiktu atslēgts līdz pat 11 vakarā, taču kodola ārkārtas dzesēšanas sitēma jau bija atslēgta. Tā nu tas reaktors tika mocīts vēl 10 stundas. Jauda tika nolaista līdz 700-1000 megavatiem, kas bija eksperimentam vajadzīgi. Vēl pēctam jauda tika nolaista līdz 500 megavatiem, kad arī izslēdzās automātiskā kontrolēšana. Kontroles inženieris Leonīds Toptunovs vairs nespēja kontrolēt jaudu, kura nokritās līdz 30 megavatiem. Pie tik mazas jaudas rekators tika saindēts ar neitronu absorbējošām daļiņām. Saindētā rekatorā ir neiespējami atjaunot sākotnējo situāciju. Toptunovs mēģināja pacelt jaudu kādu pusstundu. Vienīgais veids kā novērst reaktora saindēšanos bija izvākt kontroles stieņus no kodola. 5 no 7 rezerves stieņiem arī tiek izvākti. Jauda tiek stabilizēta pie 200 megavatiem. Un tad arī tiek pieļauta kļūda - nolemj turpināt eksperimentu. tālāk jau viss ir galīgā dirsā un nenovēršami. Sitēma dod brīdinājumu, ka rekatoram jāveic ārkārtas shutdowns, bet lohi vadības telpā vējoprojām turpina eksperimentu. Ūdens daudzums tvaikā smagi krītas un dzesēšanas sistēma strādā stipri ārpus tās darbības temperatūras. Tad sākas pats eksperiments. Turbīnes un ģenerātors tiek izslēgts. Tvaika daudzums pieaug. Tad 3 sekunžu laikā jauda pieauga līdz 500 megavatiem un turpināja augt. Tikai tad tika mēģināts ārkārtas shutdowns. Kontroles stieņiem būtu jātiek ievadītiem atpakaļ rekatora kodolā, bet tā tas nenotiek, jo ir bojājumi. Stipri, atkārtoti šoki izgāja viscaur 4. rekatoram un degvielas vadi eksplodē. Ir divas milzīgas eksplozijas un kontroles telpā ir sprādziens, kas to piepilda ar baltiem putekļiem. ugunsgrēki izceļas 30 vietās. Ir dažas pilsētas, kur vēl aizvien ir šausmīgi liela radiāciju, bet tur ir atgriezušies iepriekšējie iedzīvotāji, neskatoties uz lielo radiācīju, viņi tur spēj dzīvot gandrīz vai normālu dzīvi. Ap atomstaciju ir uzbūvēts aizsargapvalks (1997 gadā), kurš kuru katru mirkli var sabrukt, bet ir uzsākta otrā aizsargapvalka būvešana, kurš izturēs vairākus simtus gadu. Ja nepaspēs uzbūvēt jauno aizsargapvalku līdz pirmais sabrūk, var notikt otra katastrofa.
